1. |
Ritums
07:50
|
|||
Mēs esam putekļi,
Un laiks mūs aizslaucīs prom
Par mums jau samaksāts,
Par mums jau sen ir lemts.
Tā ēna, kas stiepjas mums pāri,
Ir mums atņemtās bailes.
Un tagad tās sūta mums pakaļ.
Un tagad tās sūta mūs aprīt.
Brūk ceļš atpakaļ
Drūp akmenī cirstais
Un varoņi raud
Tie atstāj mūs vienus
Mēs nezinām, kur
Mūs aizvedīs vētra
Mēs varam vien klusēt
Un stāvēt kopā šeit.
|
||||
2. |
Būs nebūt
10:41
|
|||
Tagad būs nebūt vēl
Tagad nebūs būt aizvien
Atstāt, paņemt, atstāt un zust
Aizvākt, aizmirst, norimt un zust
Kaut zustu tukšums
Kaut rimtos rēgs
Kaut spētu es celties, izbēgt un būt
Tā paiet laiks
Tā stājas sirds
Viss būs, kā lemts
Viss būs, kā lemts
Lai brūk, kam jābrūk
Lai mirst, kam jāmirst
Lai notiek Tavs prāts
Lai notiek un pāriet
Tā paiet laiks
Tā iestājas tumsa
Viss būs, kā lemts
Viss būs, kā lemts
|
||||
3. |
Dusa
05:21
|
|||
Miegā norimst vētra
Viss nostājas savās vietās
Kas bijis, seko man šeit miglā
Kas bijis, turpina būt te
Šeit redzu cauri zvaigznēm
Šeit redzu cauri sev
Kam jābūt, būs palikt te
Kam jābūt, būs neizlauzties
Vēl brīdi ļaujiet palikt
Vēl brīdi nepamosties
Nākamreiz nebūs tik drīz
Nākamreiz nebūs kā tagad
Jau paceļas elles priekškars
Jau tālumā liesmas kvēlo
Kam jābūt, tam vēl vajadzīgs laiks
Kam jābūt, tam vēl jāpaliek šeit
Aug sienas jau pusceļā
Zūd acu gaisma dienas gaismā
Es esmu atpakaļ
Atpakaļ pie aizsaules vārtiem
|
||||
4. |
Apklusums
04:35
|
|||
Mēs noslīksim kopā kā kucēni maisā
Un aiziesim mokās kā mocekļi teiksmā
Mēs aizdegsim un izdegsim, jo tikai tā
Mēs izbēgsim un aizmirsīsim to, kas sāp
Mēs neliksim saprast nevienam
Un neatstāsim atbildes aiz mums
Un nebūsim parādā par solīto
Un atstātās rētas būs viņu pašu
|
||||
5. |
Atjēga
07:34
|
|||
Nāk beigas kā neredzams rēgs
Laiks ielaist ir indi mums rētās
Lai asiņo tās kā nekad
Lai asiņo ilgi un smagi
Nāk bende kā pestītājs svēts
Laiks likt mūsu galvas ir cilpā
Lai žņaudz viņa mūs kā nekad
Lai žņaudz viņa ilgi un smagi
Nāk sēras kā laimīga vēsts
Laiks sēt starp mums mūžīgu naidu
Lai nīstamies tā kā nekad
Lai nīstamies ilgi un smagi
Nāk draudi kā sargātājs cēls
Laiks maksāt ar gaisu, ko tveram
Lai smokam mēs tā kā nekad
Lai smokam mēs ilgi un smagi
|
||||
6. |
Nozieds
05:26
|
|||
7. |
Gods un negods
09:21
|
|||
Gods un negods
Mēs bijām viens vesels
Līdz nosita stunda
Un nestunda sākās
Zeme atvērās
Un es kritu
Bet tas palika augšā
Un atteicās
Zem viena dvēseļu jumta
Mēs mītam katrs par sevi
Un es dzirdu
Un es atceros
Es atceros spilgti
Un atmiņas piepilda telpu
Šie brīži, kad aizmirstu elpot
Šie brīži, kad neesmu vairs šeit
Zem viena dvēseļu jumta
Vājprāts saprātu pārņem
Visļaunākais paveras priekšā
Visļaunākais iemājo lietās
Un es dzirdu
Un es atceros
Šie brīži, kad aizmirstu elpot
Šie brīži, kad neesmu vairs šeit
Nāk vētra, miers domās gaist
Kliedz klusums – Tev nebūs rimties
|
||||
8. |
Nestunda
07:41
|
|||
Caur padebešiem laužas klaigas
Tās ir bailes, kas nāk atpakaļ
Aizdzītas, slēptas tās krājās
Kļuvušas par naidu, tās atgriežas
Nu nedienas atgriežas miņā
Kā pagātnē ienaidnieks nenokauts
Nu zemi pārņem vētraina jūra
Un gaisu aprij svelmainas liesmas
Kur lai rod spēkus pretoties,
Kad pamats zem kājām zūd?
Kā kopā būt kā vienam?
Kā salauzto apvienot?
Reiz bija tik skaisti
Kad tumsā slēptais klusēja
Līdz uzausa rīts
Un vārdi izgaisa
Alkatība lēni pūst
Un vēstneši runā mīklās
Simtos acu maldīties
Simtos prātu kļūdīties
Birst asaras straumēm
Nesalauzta stājas sirds
Aug sienas tik strauji
Un ieaug tajās bieds
Simtos acu liesma dziest
Simtos prātu jumti brūk
Viensejaini pūļi laužas un kvelš
Vienā neprāta balsī tie melš
Nolemtība aust pāri nestundā
Tumšos laikos atpakaļ velk
Tumsā atgriežas vārdi
Un asinskāre dzimst
No sienām runā bieds
Un modina zudušus rēgus
Nu beidzot tie raduši miesu
Nu beidzot tiem piešķirta balss
|
||||
9. |
Paliekas
03:28
|
|||
Kad neziņā kritām
Mēs piesaucām ēnas
Un ielaidām balsis
Un tās pat miegā mūs nelaiž prom
Kad gaidīt nav ļauts
Kad skatienā pazūd laiks
Kad atpakaļceļa nav
Mums atliek vien dzīt
Kad neņēmām ļaunā
Mēs auklējām sērgu
Un ļāvāmies briesmām
Un tās pat miegā mums neļauj būt
Kad paciest nav ļauts
Kad mūžībā pazūd spēks
Kad atpakaļceļa nav
Mums atliek vien dzīt
|
||||
10. |
Pavisam
07:18
|
|||
Paisums nāk
Bēg mūsu saprāts
Nav vairs kur
Nav vairs kad
Nāc ar mums
Met pie malas
Nāc ar mums
Nāc ar mums
Noasiņot tik viegli
Atdot sevi pavisam
Gulies, ļaujies
Gursti, slābsti vieglās mokās
|
If you like Catalepsia, you may also like:
Bandcamp Daily your guide to the world of Bandcamp